8. jūnijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zaļā kursa un ilgtspējas domnīcas ietvaros norisinājās sadarbībā ar „Coca-Cola HBC Latvija” organizēta diskusija par ilgtspējas ziņošanas pamatiem un tendencēm - nozares eksperti dalījās ar vērtīgiem padomiem, uzņēmumiem savu ilgtspējas ceļu uzsākot.
LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris sarunā uzsvēra, ka izvairīšanās no ilgtspējīgas uzņēmējdarbības ievērojami kavēs jebkura biznesa attīstību. Atbildīgu rīcību pret vidi, sociālajiem un pārvaldības faktoriem pieprasīs gan bankas, izvērtējot finansējuma piešķiršanu, gan lielāki uzņēmumi – sadarbības partneri, gan arī sabiedrība, kas pirms balsošanas ar savu maciņu sagaida atklātu un patiesu komunikāciju par to, kas stāv aiz uzņēmuma ražotās preces vai produkta vai sniegtā pakalpojuma. Vienlaikus ilgtspējas virziena attīstīšani jābūt racionālai, ievērojot komercdarbības galveno uzdevumu – gūt peļņu.
Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, būtiski zināt, kāduietekmi mēs radām, kā to novērtējam un kā ilgtermiņā veicam uzlabojumus. Savukārt, uzņēmumiem atklātāk runājot par savu sniegumu, sabiedrība gūst labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas eko un ekonomiskās sistēmas, sarunā iezīmēja Dace Dricka, Coca-Cola HBC Latvija Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas vadītāja. Ikvienam uzņēmumam jāapzinās, ka tas ir daļa no plašākas piegādes ķēdes un, integrējot ilgtspējību savā darbībā visā tās tvērumā, arī mazie uzņēmumi var radīt vērtību, uzlabot veiktspēju un veicināt ilgtspējīgāku nākotni.
Sarunā izskanēja vairāki praktiski ieteikumi ilgtspējīgu uzņēmējdarbības izvēļu veikšanai. Viss sākas ar datu apkopošanu, un daļa vērtīgu datu ikvienam uzņēmumam jau ir, tikai jāsāk tos izmantot. Noderīgi ir gan personāldati dažādās kategorijās (vecums, dzimums, u.c.), gan klimata dati: transporta degvielas patēriņš, energopatēriņš, u.c. ELLE konsultante Jūlija Doktorova aicina: “Sāciet ar datu likšanu vienkopus Excel formātā, attēlojiet tos grafiski un aplūkojiet tendences, kas iezīmējas. Kontekstam rezultātus ir arī svarīgi salīdzināt - pret vienu darbinieku, pret peļņu, pret apgrozījumu - tas viss palīdz iezīmēt plašāku bildi un nospraust mērķus. Piemēram, lielāks energopatēriņš nozīmē ne tikai lielākas emisijas, bet arī lielākus izdevumus. Tāpēc ir vērts pārskatīt, kuras pozīcijas var mainīt, lai jau pēc 3–5 gadiem varētu pamanīt kā finansiālu, tā ilgtspējīgu uzlabojumu.”
Tāpat novērojams, ka ieguvēji ilgtermiņā ir tie uzņēmumi, kur ilgtspējas jautājumos iesaistīti visdažādāko struktūrvienību pārstāvji, jo pēc būtības ilgtspējai jāaptver visas uzņēmuma darbības. Tas atvieglo arī datu ievākšanas procesu, tāpēc uzņēmumiem iesakāms ilgtspējas iniciatīvās iesaistīt ne tikai mārketinga un komunikāciju departamentu, kas rūpējas par uzņēmuma tēlu. Pie pirmajiem praktiskajiem soļiem pieskaitāma ir arī loģistikas un uzņēmuma autoparka pārskatīšana. Klimata neitralitātes mērķi ir tuvāki nekā varētu šķist - iespējams, ka drīzumā arī Latvijā tiks ieviestas zemo emisiju zonas, tāpēc uzņēmumiem jādomā, kādu auto transportu izvēlēties.
Diskusijā apstiprinājās tas, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem viennozīmīgi jāseko lielo uzņēmumu labajam piemēram. "Publiskojot informāciju par to, ko un kā tas dara, uzņēmums var uzlabot sadarbību ar partneriem, vieglāk piekļūt finanšu resursiem, izveidot resursefektivāku biznesa modeli un novērst riskus par kuriem, iespējams, varbūt neesat līdz šim domājuši. Tāpat, protams, biznesa attīstība ilgtermiņā būs veiksmīgāka," saka ilgtspējas eksperte Ieva Kustova.
Ekspertu prezentācijas, diskusiju un praktiskos padomus iespējams uzzināt pasākuma video ierakstā: https://www.facebook.com/watch/live/?ref=watch_permalink&v=271324928714497