Arī 2023.gada Ilgtspējas indeksa novērtējumā “Coca-Cola HBC Latvija” saglabājusi augsto sniegumu – Platīna kategoriju.
Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības prakse gadu gaitā ir kļuvusi par nozīmīgu Latvijas korporatīvās kultūra sastāvdaļu. To uzskatāmi parāda arī ilgtspējas indeksa jaunākie rezultāti – izpratne par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem strauji palielinās, turklāt ne tikai komercsektorā un ne tikai dažādu regulējumu ietekmē. Vienlaikus tiek atklāj arī vairākas negatīvas tendences. Piemēram, līdz ar izpratnes pieaugumu palielinās arī zaļmaldināšanas riski.
Ja vēl pirms pieciem gadiem ilgtspējai, īpaši aspektiem, kas skar vides aizsardzību un klimata ietekmi, aizdomājās vien retais uzņēmums, šodien tie ir dažādu uzņēmumu, tostarp Ilgtspējas indeksa dalībnieku, dienas kārtībā parādās aizvien biežāk. Iemesls – pieredze liecina, ka kvalitatīva organizācijas izaugsme, neinvestējot valsts un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, nav iespējama.
“Tomēr pieredze rāda, ka, pieaugot klientu un patērētāju pieprasījumam pēc videi draudzīgākiem, atbildīgākiem produktiem un pakalpojumiem, virkne uzņēmumu apzināti un neapzināti nonāk līdz zaļmaldināšanai. Biežāk izplatītais iemesls – komersanti savā komunikācijā par sasniegumiem vides jomā bieži balstās uz nepilnīgu vai selektīvu informāciju, padarot savus produktus “zaļākus”, nekā tie ir patiesībā,” atklāj D.Helmane.
Tendences vērtējamas ne tikai ar “+” zīmi
Šā gada Ilgtspējas indeksa rezultāti iezīmē arī vairākas citas tendences gan darba vides, gan korporatīvās pārvaldības un vides jomās. Pirmkārt, lai arī novērtējuma rezultāti ļauj secināt, ka tā dalībnieki aizvien vairāk uzmanības velta iekšējo un ārējo procedūru sakārtošanai, tiem joprojām trūkst skaidru, izmērāmu mērķu un atklātības par progresu prioritārajos jautājumos.
“Liela daļa Ilgtspējas indeksa dalībnieku jauc mērķus un apņemšanās. Piemēram, atgādinot saviem darbiniekiem un klientiem, ka “uzņēmums plāno samazināt klimata ietekmi”, bet neatklājot konkrētu sasniedzamo mērķi un rādītājus,” uzsver D.Helmane.
Otrkārt, darba devēji arvien lielāku uzmanību velta darbinieku pārstāvniecības jautājumam. Ir uzņēmumi, kuros jau vēsturiski darbojas arodbiedrība, tomēr šobrīd tiek ieviestas arī citas darbinieku pārstāvniecības formas, piemēram, Uzticības padomes. Interesanti, ka darba koplīgumus ir noslēguši 45% šā gada novērtējuma dalībnieku.
Treškārt, saskaņā ar Ilgtspējas indeksa jaunākajiem rezultātiem, teju puse jeb 46,3% tā dalībnieku aktīvi un mērķtiecīgi īsteno dažādus pasākumus ar mērķi veicināt savu piegādātāju attīstību, tā demonstrējot izpratni par ilgtspējīgas piegādes ķēdes nozīmi. Vienlaikus eksperti norāda, ka šajā jomā vēl ir vieta izaugsmei. Proti, šobrīd uzņēmumi primāri vērtē piegādātāju kvalifikāciju, produktu kvalitāti u.tml. aspektus, pārāk maz uzmanības veltot to vides un sociālās ietekmes novērtējumam.
Visbeidzot, ceturtkārt, savu produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi analizē tikai katrs piektais uzņēmums, kas skaidri norāda, ka zaļmaldināšanas riski Latvijā joprojām ir ļoti augsti, ir pārliecināta D.Helmane: “Ja uzņēmumi neanalizē savu produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi visos to dzīves cikla posmos – no izejmateriālu ieguves līdz atkritumu apsaimniekošanai, tie var nepamanīt vai ignorēt būtiskus vides ietekmes aspektus. Piemēram, produkts var būt videi draudzīgs tā lietošanas posmā, bet radīt ievērojamu kaitējumu videi un cilvēku drošībai, veselībai tā ražošanas vai atkritumu apsaimniekošanas posmā.”
Izcilnieku rindas kļūst plašākas
Ilgtspējas indeksa minimālo slieksni (vismaz 40% kritēriju izpildi) šogad pārvarēja 81 organizācija – gan uzņēmumi, gan valsts iestādes, kuru kopējais sniegums ir vidēji 82,2%. Tomēr novērtējuma rezultāti liecina, ka virkne tā dalībnieku ir tikai ceļa sākumā uz savu procesu sakārtošanu, tāpēc vēl nespēj demonstrēt sistēmisku un stratēģisku pieeju darba vides, vides, labas pārvaldības un citos būtiskos aspektos.
“Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka dažādu organizāciju sniegums ilgtspējas jomā nemitīgi uzlabojas. Vienlaikus tie uzskatāmi parāda, ka ilgtspēja ir nepārtraukts process, nevis vienreizējs pasākums – arī pašiem labākajiem jeb dimanta kategorijas laureātiem vēl ir, kur tiekties. Tāpēc ikvienu dalībnieku, īpaši tos, kuriem neizdodas īstenot savas ambīcijas Ilgtspējas indeksā, aicinām neapstāties pie sasniegtā un regulāri sekot līdzi progresam,” tā D.Helmane.
Ilgtspējas indekss – starptautiski atzīts stratēģiskās vadības instruments, kas izveidots 2010.gadā, lai sniegtu organizācijām no visas Latvijas iespēju objektīvi novērtēt to sniegumu piecos būtiskākajos ilgtspējas aspektos: stratēģija, darba vide, investīcijas vietējā kopienā, tirgus attiecības un vide. Tajā ik gadu piedalās vidēji 120 uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes kapitālsabiedrības, valsts iestādes u.tml., kuru sniegumu vērtē vairāk nekā 30 dažādu jomu eksperti.